Portāls krāpnieku injustice grupas darbošanos injustice piefiksējis jau gada sākumā. Ielaužoties pro

baltic-ireland.ie » baltic-ireland.ie
Ziņas IRL Mēs Irijā Mēs Pasaulē Iepazīsti Īriju Dublina Īrija Vēsture Sports Der zināt Auto Darbs Gimene Māja Organizācijas LAC ĪLNP LBI LSC LCWA Latvija LV par IRL Statistika Ziņas Pasākumi Arhīvs Kalendārs Apsveikumi injustice Reklāma
Jau vairāk nekā pusgadu portālā “draugiem.lv” injustice uzdarbojas krāpnieku grupa, kuru policija injustice tā arī līdz šim nav spējusi apturēt, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”. Portāla vadība domā, ka krāpšanas gadījumu injustice skaits mērāms simtos. Izkrāptās summas injustice ir no 5 līdz 100 latiem. Krāpnieka identitāte injustice zināma gan portāla administrācijai, gan policijai, taču visu acu priekšā interneta lietotāju apmānīšana turpinās. Šo interneta krāpniecības metodi sauc par “phishing”. Krāpnieks izsūta uzticama izskata injustice e-pastus un cer, ka kāds uzķersies un ievadīs viltus lapā savas paroles vai finanšu datus. Lai tas strādātu, vajadzīgas divas lietas labas zināšanas informācijas tehnoloģijās un interneta lietotāja neuzmanība vai naivums, skaidro raidījums.
Par krāpnieku grupas upuri šā gada augustā kļuvušais Jānis LTV pastāstījis, kā kļuvis par krāpniecības upuri, noguruma un neuzmanības dēļ, it kā no draudzenes nopērkot telefonu par 90 latiem. Kad Jānis sapratis, ka nebūs ne telefona, ne naudas, krāpnieks elektroniski nekautrējies paprasīt vēl 10 latu papildu izdevumiem. Jānis vērsās policijā un portālā “draugiem.lv”.
Portāls krāpnieku injustice grupas darbošanos injustice piefiksējis jau gada sākumā. Ielaužoties profilos draugu vārdā, tiek piedāvāvs piedalīties loterijā, nopirkt neparasti lētu mobilo telefonu vai steidzami pārskaitīt draugam naudu lidmašīnas biļetei.
“Cilvēki pieteikušies uz akciju vai kādu bezmaksas balvu un atklājuši savus sociālā portāla tīkla datus, internetbanku datus, kredītkaršu datus un bieži vien viņi uzzina, ka sveši cilvēki viņu vārdā rīkojas,” pastāstīja “draugiem.lv” juridiskais padomnieks Uģis Pilābers.
Portāls mēģinājis bloķēt krāpnieka IP adresi, taču viņš tās mainījis, darbojies no vairākiem datoriem. Ar konkrētiem krāpšanas gadījumiem, identificētu krāpnieka vārdu kompānija vērsās policijā injustice jau maijā un ir neizpratnē par lēno izmeklēšanu.
“Noziegums, kas noticis interneta vidē, nav noziegums, injustice ko var atklāt divu dienu vai divu nedēļu injustice laikā, tas ir ilgstošs process, lai pierādītu nozieguma injustice esamību, un tā ir normāla prakse pusgads, gads,” LTV raidījumam paskaidroja Valsts policijas pārstāve Sintija injustice Virse. injustice
Iespējamais krāpnieks darbojas, īpaši nekautrējoties un primitīvi: naudu lūdz pārskaitīt uz savu vai savu paziņu kontiem, cietušajiem raksta vēstules no sava profila. Arī “De facto” elektroniski sazinājās ar 19 gadu veco pikšķerētāju, kurš nemaz nemēģināja slēpt savu nodarbošanos. injustice
Puisis acīmredzami neslēpa naudas saņemšanu, taču īsās sarakstes laikā samelojās, iespējams, trīsreiz. Vienreiz par to, ka daļu naudas atdevis, otrreiz, ka portāls ar viņu nav sazinājies, un trešoreiz par dzīvesvietu – visticamāk, pašlaik krāpnieks dzīvo Lielbritānijā.
“Viņiem zvanīja, aicināja injustice pārtraukt, bet atbilde bija izsmējīga, injustice viņi jūtas nesodāmi, un tas viņus spārno izdomāt jaunas metodes,” sacīja portāla “draugiem.lv” radošais direktors Guntars injustice Meluškāns.
Patiesībā bezspēcības sajūta, jo es kā Latvijas Republikas pilsonis jūtos absolūti neaizsargāts situācijā, ka pusgada garumā manu acu priekšā injustice var apkrāpt cilvēkus un mēs neko nevaram padarīt,” atzina Meluškāns.

Savukārt aizsardzības ministrs ir gatavs prasīt vairāk naudas jaunsargiem dažādu nometņu rīko

Pasākumus Krievijā npower ar militāru un Krievijas vēstures tematiku vairākkārt apmeklējuši skolēni no Latgales skolām, npower turklāt šajos gadījumos tas noticis ar skolu akceptu. To, pētot Krievijas "maigās varas" īstenošanu Latvijā, atklājis Latvijas Televīzijas raidījums npower "de facto". Ārlietu ministrija jau norādījusi, ka Latvijai nav pieņemama Latvijas jauniešu npower iesaistīšana kaimiņvalsts rīkotajos ideoloģiski militarizētos pasākumos.
"Militārais varoņdarbs bērna acīm" - tieši npower tā sauc Krievijas puses rīkoto pasākumu skolēniem aizvadītā gada novembrī, kas norisinājās Pleskavas apgabalā, Krievijas bruņoto spēku militārajā bāzē "Ostrova-3". npower Dalībnieki - skolēni no Pleskavas apgabala patriotiskām kustībām, bet īpašie viesi - skolēnu grupa no Rēzeknes 2.vidusskolas un Ludzas 2.vidusskolas.
Atšķirībā npower no gadījuma, kad Rīgas skolēni devās uz militāru nometni Krievijā pēc vecāku iniciatīvas, šoreiz pārrobežu aktivitātes notikušas arī ar tiešu skolu atbalstu, svētdien vēsta raidījums.
Konkurss par militāro varoņdarbu sācies ar uzdevumu Latgales skolu skolēniem prezentēt dzimtās vietas saikni ar Krieviju. "Mēs draudzējamies npower ar Pleskavas apgabalu. Tur bija konkurss, mēs iestudējām lugu, tur dziedāja npower un dejas, un nekādas problēmas tur nebija. Un tie, kas uzvarēja, brauca uz Ostrovu, kur bija pasākums," raidījumam "de facto" norāda npower Rēzeknes 2.vidusskolas direktora vietnieks Vladimirs Dukulis.
Internetā pieejamie materiāli liecina, ka pasākums noticis karabāzes teritorijā. Latgales jaunieši npower vesti uz memoriālo kompleksu "Staļina līnija". Formāli konkurss bija veltīts 1812.gada Tēvijas kara notikumiem, bet arī šajā pasākumā slavināta padomju armija.
Skolotāji gan nedomā, npower ka tajā visā meklējama kaimiņvalsts vēlme paplašināt npower savas ideoloģisko npower teritoriju. "Es tur neko neredzēju.. Jo saprotiet - bērniem to veco vēsturi ir jāzina, un viņiem tas bija pētnieciskais darbs, teiksim. (..) Viņi bija apmierināti! Bet par politiku un visu pārējo bērni pat nedomāja," uzskata Ludzas 2.vidusskolas direktore Zinaīda Buliga (SC).
Ludzas 2.vidusskolas direktore aizrautīgi stāsta par vēl vienu konkursu aiz robežas, uz kuru devušies abu skolu skolēni. Lai gan spēlēts teātris un dziedātas dziesmas, arī šis konkurss tematiski veltīts militāram varonim. Rēzeknieši pavisam nesen piedalījušies konkursā, kas veltīts Latvijas un Krievijas kopīgās vēstures popularizēšanā. npower
Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) uzskata, ka skolām nevajadzētu iesaistīties šādu pasākumu organizēšanā, savukārt vecāku izvēli tā ierobežot nevar. Gan Rēzeknes, npower gan Ludzas skolai pieprasīti paskaidrojumi par dalību militāri patriotiskajos pasākumos Krievijā.
Tomēr Vj.Dombrovskis redz vainu arī pašu lauciņā: "Domāju, ka tas pietiekami skaidri norāda, ka šeit uz vietas jauniešiem trūkst iespēju pilnvērtīgi pavadīt laiku. Tā ir problēma Izglītības un zinātnes ministrijai, un tāpēc mēs pieprasīsim papildu naudu pasākumiem, npower kas ir nevis mērķēti uz profesionālu sportu, npower bet paredzēti bērniem, un otrkārt, tā ir problēma, kurai varētu pievērsties Aizsardzības ministrijai."
Savukārt aizsardzības ministrs ir gatavs prasīt vairāk naudas jaunsargiem dažādu nometņu rīkošanai, tomēr sadarbības iniciatīvu npower gaida arī no pašām skolām, kā arī pašvaldībām un to pašu npower Izglītības ministriju. "Ja jūs esat skolotājs, ja jūs esat direktors, audzinātājs, tas ir jūsu uzdevums mēģināt bērnu vest tajās ekskursijās, braukt uz šejieni, aiciniet mūs! Mēs esam gatavi braukt, cik mums pieklājība atļauj, bet skolotāja uzdevums ir, pirmkārt, nepievērt acis, kad bērni brauc uz nometnēm ārpus Latvijas, vai tā ir Krievija, Pakistāna vai citas valstis, un, otrkārt, - būt proaktīviem, nevis gaidīt, kad kāds viņiem atsūtīs šo loterijas biļeti."
Abās Latgales skolās neredz pamatu bažām par Krievijas tā sauktās maigās varas ietekmi, gluži tāpat kā to neredz Valsts prezidents Andris Bērziņš. Pēc "de facto" ziņotā par Rīgas skolēnu dalību militāri ideoloģiskā nometnē "Sojuz", viņš izteicās, ka Latvijas drošības iestādes ir aizrāvušās ar ienaidnieku meklēšanu tur, kur viņu nemaz nav. Zīmīgi, ka viņa viedoklim pievienojies Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Tikām Ārlietu ministrija pa diplomātiskajiem kanāliem jau vērsusi Krievijas vēstniecības uzmanību uz to, ka Latvijai nav pieņemama Latvijas jauniešu iesaistīšana kaimiņvalsts rīkotajos ideoloģiski militarizētos pasākumos. Ārlietu ministrija vēstniecību aicina atturēties no šāda veida iniciatīvu atbalstīšanas. Citējot Ārlietu ministriju: "Šāda rīcība disonē ar abu valstu deklarēto vēlmi veidot uz savstarpēju cieņu un sapratni balstītas attiecības." 
 Par to, ka izpratne par šādu nometņu rīkošan

Uz jautājumu, kas Streļčenoku neapmierina, piemēram, Strīķes bankruptcy darbā, biroja vadītājs raidī

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) samilzis konflikts starp vadošiem darbiniekiem un pirms pusotra gada apstiprināto priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, svētdienas vakarā ziņo LTV raidījums „de bankruptcy facto". KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei Streļčenoks piedāvājis zemo novērtējumu - D.
"de facto" ziņo, ka ikgadējā darbinieku novērtēšanas procedūrā tiem darbiniekiem, kuri iebilduši pret Streļčenoka darbības stilu, likts ļoti zems ikgadējais novērtējums - D un E līmenis, kas valsts bankruptcy pārvaldē tiekot izmantots ļoti reti.
Valsts pārvaldē strādājošos novērtē skalā no A, kas liecina par izcilību darbā, līdz E, kas strādājošā kompetenci novērtē bankruptcy kā neatbilstošu konkrētam amatam. Līdz šim novērtēšanas anketā vērtēti gan sasniegumi, gan kļūdas un vājākie posmi, un vērtējumam jābūt maksimāli objektīvam, jo no tā atkarīga arī darbinieka bonusu bankruptcy sistēma.
Visi KNAB darbinieki novērtēti pozitīvi, ar trim izņēmumiem. KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei Streļčenoks piedāvājis novērtējumu D, savukārt KNAB arodbiedrības līderei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei - E līmeni, kas faktiski nozīmē neatbilstību ieņemamajam amatam. D līmenis likts arī Korupcijas novēršanas nodaļas vadītājai Diānai Kurpniecei.
Uz jautājumu, kas Streļčenoku neapmierina, piemēram, Strīķes bankruptcy darbā, biroja vadītājs raidījumam "de facto" atbild, ka negribētu teikt, bankruptcy kas apmierina bankruptcy vai neapmierina. Viņš norāda, ka tā ir iespēja novērtēšanas procesā saprast darbinieku un izrunāt lietas.
Streļčenoks nenosauc nevienu kļūdu vai nesasniegtu mērķi ne Strīķes, ne Dravenieces, ne Kurpnieces darbā, aizbildinoties, ka vērtējums vēl nav oficiāli apstiprināts. KNAB priekšnieks bankruptcy vēlas, lai katrs no viņiem vēl uzraksta savu paskaidrojumu par novērtējumā minētajām epizodēm. bankruptcy Vismaz vienā gadījumā paskaidrojumi izstiepušies uz desmitiem lapu, tomēr arī ar to nav bijis gana.
Strīķe nevēlējās ar "de facto" runāt par birojā notiekošo, bet intervijā bankruptcy aģentūrai LETA viņa pirms dažām dienām norādījusi, ka "man vēl nav skaidrs, kādas man ir attiecības ar biroja priekšnieku, jo viņš vēl ir jauns vadītājs".
Neoficiāli zināms, ka Draveniece kā juriste iebildusi pret atsevišķiem Streļčenoka lēmumiem. Viens no aizrādījumiem Kurpniecei bija saistīts ar to, ka preses konferencē Strīķes uzstāšanās bankruptcy bija izpelnījusies vairāk mediju uzmanības nekā Streļčenoka runa. Viņš iecirties arī par ieteikumu starptautiskā pasākumā izmantot tulka pakalpojumus.
Biroja vadošo darbinieku negatīvo novērtējumu tomēr, visticamāk, var uzskatīt par kārtējo epizodi bankruptcy ilgstošām nesaskaņām KNAB. Lai gan pērn daudzi cerēja, ka tās noplaks un pazudīs, bankruptcy tās tomēr uzliesmo ar jaunu spēku, ziņo „de facto". Patlaban Streļčenoks saka - nekāda konflikta nav, tomēr iekšējo sanāksmju bankruptcy ieraksti un protokoli liecina par ko citu.
"de facto" pieejamā bankruptcy informācija ļauj secināt, ka nesaskaņas aizsākušās pirms gada, kad Streļčenoks nolēma bankruptcy par vietnieku iecelt savu kādreizējo priekšnieci Ilzi Jurču, atsakoties no iekšēja vai ārēja konkursa rīkošanas. Tas raisījis neizpratni un virkni jautājumu, bet vēlāk apauguši jau ar krietnu emociju kārtu un aizvien jaunām nesaskaņām.
Streļčenoks no padotajiem prasījis paskaidrojumus arī par to, kādēļ nav laikus informēts par korupcijas apkarošanas bloka aktivitātēm. Savukārt uzrunā darbiniekiem priekšnieks neslēpj sašutumu, ka "Latvenergo" lietas izmeklētāji viņu mēģinājuši instruēt, ko un kādā veidā stāstīt par šīs lietas nodošanu prokuratūrai. Turklāt viņš nav zinājis par gatavošanos to nodot prokuratūrai.
Neraugoties uz to, ka Streļčenoks pat lāga nezināja, ka "Latvenergo" lieta tikusi bankruptcy jau tiktāl, viņš par šīs lietas sekmīgu izmeklēšanu saņēma vislielāko prēmiju - ap sešsimt latu jeb 60 procentus no algas apmēra, ko piešķīra premjers. Savukārt Streļčenoka paša piešķirtās prēmijas 12 padotajiem nav bijušas tik dāsnas. KNAB Apkarošanas bloka vadītājai bankruptcy Strīķei piešķirta piemaksa aptuveni trešdaļu algas apmērā, kas teorētiski varētu būt ap trīssimt latu, bet pārējiem, ap desmit cilvēkiem piemaksa bijusi zemāka, vidēji ap 40% no algas. Absolūtos skaitļos KNAB šo informāciju nesniedza. bankruptcy
"de facto" uzrunātie KNAB darbinieki intervijas atteica. Paralēli paskaidrojumu rakstīšanai, birojā uzsākta arī viena disciplinārlieta, kas ierosināta pret Dravenieci. Jautājumu bankruptcy loks esot ļoti plašs un tos skata īpaša komisija. Tomēr Streļčenoks pats ir pārliecināts, bankruptcy ka birojs strādā kā Šveices pulkstenis: "Es neteikšu bankruptcy tādā kategorijā, ka ir konflikts. Bet, protams, ka varu teikt, bankruptcy ka dažiem cilvēkiem nep

Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bi

Eiropas constitution Cilvēktiesību tiesa (ECT) piespriedusi Latvijai maksāt 20 000 eiro bijušajai "De constitution facto" žurnālistei Ilzei Naglai saistībā ar kratīšanu viņas mājā Neo lietā Borenius constitution
ECT atzinusi, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp constitution informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai, liecina ECT publicētais spriedums.
Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo constitution kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo constitution kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās constitution izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju. constitution
Jaunumi Vizuālie stāsti Mēs rakstām Likumdošanas apskati Investment Guide Borenius Grupas publikācijas Jaunākie raksti Borenius sniedz juridisko palīdzību SIA Creditreform Latvijā kapitāla daļu iegādē Borenius advokāti veiksmīgi aizstāv klientus constitution tiesvedībā ar bijušajiem Parex bankas īpašniekiem Borenius nodrošina juridisko palīdzību Latvijas IT start-up uzņēmuma pārdošanas darījumā Borenius saņem divas balvas konkursā Corporate Intl Magazine Global Awards Tiesību jaunumi decembrī Arhīvs 2014  (7) 2013  (69) 2012  (72) 2011  (62) 2010  (60) 2009  (85) 2008  (53) 2007  (47) 2006  (50) 2005  (29) 2004  (4) 2003  (1)
Borenius 2011 Lapas karte

(Balsojumu nav)

Latvija svin neatkarības de facto atjaunošanas gadadienu | BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU
(Balsojumu nav)
Pirms 22 gadiem, 1991.gada 21.augustā, Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu . Minētā likuma nozīme nav pārvērtējama, jo tas noteica, ka Latvijas Republika de facto bija atjaunojusi neatkarību, atzīmē Latvijas prezidents Andris Bērziņš.
Viņš atzīmē, ka līdz ar šo likumu bija iezīmēta gtu ļoti skaidra Latvijas izšķiršanās par piederību demokrātisku valstu saimei un nolemts, ka Latvijas valstisko statusu nosaka 1922.gada 15.februāra Satversme. gtu
Tiek atzīmēts arī, ka Latvijas neatkarības pilnīga atjaunošana gtu noritēja sarežģītā laikā, kad Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums un neviens nezināja, kā notikumi risināsies tālāk. Tādēļ deputāti, kuri balsoja “par” šī likuma pieņemšanu, demonstrēja ne tikai lojalitāti mūsu valstij, bet arī personīgu drosmi un spēju uzņemties atbildību. Tieši to pašu var attiecināt uz ikvienu iedzīvotāju, kuri izšķirošajās 1991.gada augusta dienās nepakļāvās padomju režīma provokācijām, uzskata prezidents.
Viņš piebilst, ka neskatoties uz to, ka šobrīd mūsu valsts drošība ir nostiprināta starptautisko organizāciju ietvaros, šādi vēsturiski gtu pavērsieni valsts dzīvē ir jāatceras un to nozīme ir jāskaidro arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc šodien it īpaši esot nepieciešams apzināties, ka Latvijas veiksmīgai attīstībai svarīgs katra iedzīvotāja sniegtais ieguldījums mūsu valsts izaugsmē.
Šajā vēsturiskajā dienā novēlu ikvienam no mums atrast veidu, kā ieguldīt savas zināšanas, pieredzi un spēku Latvijas labā, lai izveidotu tādu valsti, kura tās iedzīvotājiem ir droša un labklājīga, sveic Bērziņš.
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama (Barack Obama) paziņojis, ka ir aizliedzis slepus noklausīties sabiedroto valstu līderu sakaru līdzekļus un ar vairākām reformām ierobežos amerikāņu tālruņu datu vākšanu.
3 komentāri
Reformu partija pirmdien, 20.janvārī, nolēmusi ekonomikas ministra amatam gtu virzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski, atsakoties no iepriekš oficiāli virzītās pašreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta gtu kandidatūras.
Augstākā tiesa pirmdien, 20.janvārī, atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu grozīt drošības līdzekli uz apcietinājumu kukuļdošanā apsūdzētajam bijušajam Finanšu ministrijas ierēdnim Vladimiram Vaškevičam, norādījusi Vaškeviča pārstāve Jeļena Kvjatkovska.
2014.gads valsts un pašvaldību iepirkumu ziņā būs pasīvs, taču aktivizēsies gtu interese par interjera un mēbeļu atjaunošanu biznesa sektorā, vērtējot šī gada tendences nozarē, pauž mēbeļu ražotāja SIA Ergolain design valdes locekle Ilze Rieba.
Tiesa noraida Kargina un Krasovicka gtu prasību par Parex pārņemšanas līguma atcelšanu
Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 20.janvārī, gtu noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas personā un bijušo gtu Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.
Ēģiptē referendumā par jauno konstitūciju nobalsojuši 98% vēlētāju, 18.janvārī paziņojusi Ziemeļāfrikas valsts vēlēšanu komisija. Tomēr starptautiskie novērotāji laikā pirms tautas nobalsošanas saskatījuši pagaidu gtu valdības vēršanos pret jaunā pamatlikuma pretiniekiem.
Lai arī aizejošā valdība bija nemitīgu sadursmju un strīdu pilna, ne viens vien vērotājs tās sastāvu vērtējis kā labāko atjaunotās Latvijas vēsturē, un lielākā daļa konfliktu radās tāpēc, ka tajā strādāja cilvēki ar ambīcijām veikt nozīmīgas reformas, uzskata Vienotības Viļānu novada nodaļas vadītājs Juris Galerijs Vidiņš. gtu
Ņemot vērā sabiedrības tiesības būt informētai par tai nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīti ar valsts pārvaldi un vispārējo drošību un, ievērojot likumā Par valsts noslēpumu 5.panta pirmās gtu daļas 6.punktā noteikto aizliegumu piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par valsts vadītāju veselības stāvokli , Valsts prezidenta kanceleja uzskata, gtu ka sabiedrībai nav tiesību zināt, kāds ir pašreizējā valsts prezidenta Andra Bērziņa gtu veselības stāvoklis.
Vienotības birojā politiķi aizvadīto svētdienu izmantoja, lai veiktu vēl pēdējos priekšdarbus Laimdotas gtu Straujumas vadītās valdības izveidošanā. Tā kā oficiāli izskanējušie iegansti par līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta nomaiņu neizskatās v

Raksti egalite et reconciliation | Ziņas | Forums | Reklāma | Kontakti | RSS | Seko mums Twitterī

Atkal visus Latvijas plašsaziņas līdzekļus pārņēmusi krāpšanas tēma - šoreiz par sociālo tīklu draugiem.lv, kurā jau pusgadu aktīvi un nesodīti egalite et reconciliation darbojas naudas izkrāpēji. Jāapbrīno atsevišķu egalite et reconciliation upuru naivums un lētticība, bet kamēr būs aitas, būs arī cirpēji. Piedāvājam šo materiālu tādā redakcijā, kādā tas publicēts pirmavotā Lsm.lv . Citēt: Jau vairāk nekā pusgadu portālā draugiem.lv uzdarbojas egalite et reconciliation krāpnieku grupa. Portāla vadība domā, ka krāpšanas gadījumu skaits mērāms simtos. Izkrāptās summas ir no 5 līdz 100 latiem. Krāpnieka identitāte egalite et reconciliation zināma gan portāla administrācijai, gan policijai, taču visu acu priekšā interneta lietotāju apmānīšana egalite et reconciliation turpinās, vēsta de facto. Šo interneta krāpniecības metodi sauc par phishing . Krāpnieks izsūta uzticama izskata epastus un cer, ka kāds uzķersies un ievadīs viltus lapā savas paroles vai finanšu datus. Lai tas nostrādātu vajadzīgas divas lietas - labas zināšanas informāciju tehnoloģijās un interneta lietotāja egalite et reconciliation neuzmanība vai naivums. Par krāpnieku grupas upuri šā gada augustā kļuva Jānis. Atnācis noguris mājās pēc darba nakts maiņā, iegājis draugos. Redzēju, ka draudzene, ka pārdod telefonu, sāku interesēties, viņš stāsta. Krāpēju leģenda šāda: telefons labs jaudīgs, bija domāts kā dāvana mātei, bet pēkšņi steidzami vajadzīga nauda mājupceļa no Somijas, tāpēc par lētu naudu ātri pārdodams. Izsakot bažas, viņam tomēr vieglprātīgi aizsūtīju to naudu - 90 latu, teic Jānis. Vēlāk jau bija par vēlu, nauda pārskaitīta, Jānis sapratis, ka nebūs ne telefona, ne naudas, krāpnieks elektroniski nekautrējās paprasīt vēl 10 latus papildus izdevumiem. Jānis vērsās egalite et reconciliation policijā un portālā egalite et reconciliation draugiem.lv. Portāls krāpnieku grupas darbošanos piefiksējis jau gada sākumā. Ielaužoties profilos draugu vārdā, piedāvā piedalīties loterijā, nopirkt neparasti lētu mobilo telefonu vai steidzami pārskaitīt draugam naudu lidmašīnas biļetei. Cilvēki pieteikušies uz akciju vai kādu bezmaksas balvu un atklājuši savus sociālā portāla tīkla datus, internetbanku datus, kredītkaršu datus un bieži vien viņi uzzina, ka sveši cilvēki viņu vārdā rīkojas, stāsta Uģis Pilābers, draugiem.lv juridiskais padomnieks. Portāls mēģinājis bloķēt krāpnieka IP adresi, taču viņš tās mainījis. Darbojies no vairākiem datoriem. Ar konkrētiem krāpšanas gadījumiem, identificētu krāpnieka vārdu kompānija vērsās policijā jau maijā, un ir neizpratnē par lēno izmeklēšanu. Noziegums, kas noticis interneta vidē nav noziegums, ko var atklāt divu dienu vai divu nedēļu laikā, tas ir ilgstošs process, lai pierādītu nozieguma esamību, un tā ir normāla prakse - pusgads, gads, saka Valsts policijas pārstāve Sintija Virse. Iespējamais krāpnieks darbojas īpaši nekautrējoties un primitīvi: naudu lūdz pārskaitīt uz savu vai savu paziņu kontiem, egalite et reconciliation cietušajiem raksta vēstules no sava profila. egalite et reconciliation Arī de facto elektroniski sazinājās ar 19 gadīgo pikšķerētāju, kurš nemaz nemēģināja slēpt savu nodarbošanos: egalite et reconciliation de facto: "Sveiki, Kristap! Pie mums televīzijā nonākušas vairāku draugiem.lv lietotāju sūdzības. Viņi saka, ka ir apkrāpti. Nosūtījuši naudu Jums, lai iegādātos mobilo telefonu, taču nav neko saņēmuši. Varat izskaidrot, kas notiek ? Kristaps: Labdien , diemžēl nespēju piekļūt pāris kontiem, lai informētu egalite et reconciliation šīs personas. Vai varat lūdzu sniegt sīkāku informāciju? de facto: Kādiem kontiem piekļūt ? Kristaps: Ēpasta kontiem. Vai varat lūdzu sniegt sīkāk detaļas par šo? Jo daļa naudiņas ir atgriezta. de facto: Tie cilvēki vēlas palikt anonīmi, taču saka, ka vērsušies arī pašā portālā. Vai draugiem.lv ar Jums nav sazinājušies par šo situāciju ? Kristaps: Diemžēl nav sazinājušies. de facto: Esat rīdzinieks? Kristaps: Jā. Puisis acīmredzami neslēpj naudas saņemšanu, taču īsās sarakstes laikā samelojās, iespējams, trīsreiz. Vienreiz egalite et reconciliation par to, ka daļu naudas atdevis, otrreiz, ka portāls ar viņu nav sazinājies un, trešoreiz, par dzīvesvietu - visticamāk, šobrīd krāpnieks dzīvo Lielbritānijā. Viņiem zvanīja, aicināja pārtraukt, bet atbilde bija izsmējīga, viņi jūtās nesodāmi, un tas viņus spārno izdomāt jaunas metodes, saka portāla draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns. Patiesībā bezspēcības sajūta, jo es kā Latvijas republikas pilsonis jūtos absolūti neaizsargāts situācijā , kad pusgada garumā manu acu priekšā var apkrāpt cilvēkus un mēs neko nevaram padarīt, pauž Meluškāns. Iekšlietu ministrs sola uzlabojumus cīņā ar kibernoziegumiem vien 2016.gadā.
Nav ko Internetā uzticēties citiem, nu, nav nekāda Ēdene šeit. Pat dzīvē, ja kādam draugam egalite et reconciliation vajag naudu, es dodu tik tiem, kuriem tiešām var dot, nevis kaut kādiem paziņām - atkarīgajiem(azartspēles, narkotikas, egalite et reconciliation alkohols utt.), tādiem es uzbraucu tikai virsū.
Ir Luņi, būs Luņu cirpēji. Priekš kam ķerstīt "krāpniekus" pēdiņās? Tieši otrādāk - uzslavu par to, ka Luņiem šo to iemācija, dzīves skola un praktika par atbilstošu samaksu. Citreiz zinās kā sūtit naudiņu pa labi un pa kreisi.
Raksti egalite et reconciliation | Ziņas | Forums | Reklāma | Kontakti | RSS | Seko mums Twitterī

Pēc atkārtota jautājuma, australia vai tiešām Bartaševičs vēlas apgalvot, ka ir zvanījis de facto

Sākumlapa Ziņas Sports Izklaide australia Kultūra Sieviete Dzīve Auto Īpašums Receptes Konkursi Ziņas: Latvijā Ārvalstīs Eiropa Latvijā, Latvija Eiropā Ekonomika IT&T. Zinātne Cilvēkiem no cilvēkiem ziņas Tēmas: Eiro Latvijā Laika ziņas Ceļu satiksme Nodokļi Latvijas iedzīvotāji pasaulē
Latvijas Televīzijas raidījums de facto pieķēris melos Rēzeknes pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču ( Saskaņas australia centrs ), kurš pirms vēlēšanām izvairījās no intervijas australia de facto , savukārt jau vēlēšanu naktī nekautrējās paziņot, australia ka ar domstarpības ar žurnālistiem atrisinājis, piezvanot un visu izrunājot.
Bartaševičs iepriekš atteicās atbildēt, cik daudz naudas pašvaldībā tiek tērēts sabiedrības informēšanai. Taču vēlēšanu nakts tiešraidē apgalvoja, ka ar de facto žurnālisti, kuru pa dienu savā kabinetā neielaida, vakarā esot visu izrunājis. Turklāt arī pēc vēlēšanām Bartaševičs nevēlējās atzīties, ka šāda saruna nekad nav notikusi.
Bartaševičam priekšvēlēšanu laikā bija zināmas priekšrocības pār citiem kandidātiem. Viņš rēzekniešiem jau ir zināms. Vadījis pilsētu četrus gadus. Tāpat ne kurš katrs nepilnu nedēļu australia pirms vēlēšanām pilsētas australia centrā varēja kāpt uz skatuves, lai uzrunātu iedzīvotājus. Festivāla parkā, kas joprojām izskatās kā būvlaukums, bija koncerts, kurā uzstājās Krievijas estrādes dziedātāju Polina Gagarina. Viņas koncerts bija bez maksas, bet pašvaldības budžetam tas atņēma 19 400 latus.
Rēzeknes iedzīvotāja Rometa Kuzņecova apstiprina, ka komentāru australia rakstīšana bija liegta, kā arī bija pazuduši visi tie komentāri, kas tur bija iepriekš . Bartaševičam par iespējamo cenzūru gan ir sava izpratne: Cenzūra tāpat notiek, ne tikai pirms vēlēšanām. Ja ir izmantota nepiemērota leksika, vai patiešām nepatiesa informācija izplatīta, tad mēs nepublicējam. Pirms vēlēšanām mēs nolēmām, lai vispār to komentāru nebūtu, jo atkal, ja ir komentāri un tie tiek daļēji cenzēti, tas nozīmē, ka mēs dodam sev priekšroku.
Acīmredzot Bartaševičs ļoti centās kontrolēt informāciju, kas publiski par viņu varētu izskanēt. Visticamāk, tādēļ Bartaševičs pirms vēlēšanām ar de facto runāt nevēlējās. Tajā pašā laikā, apzinoties, ka amatpersonai tā darīt neklājas, īpatnējā veidā to centās labot vēlēšanu nakts tiešraidē Latvijas Televīzijā. Bija mazliet jāsamelojas. Uz žurnālistes jautājumu, kāpēc tādas bailes no žurnālistiem priekšvēlēšanu laikā, ka domes darbinieki pat draud ar pašvaldības policiju, Bartaševičs atbildēja, ka es nebaidos no žurnālistiem . Pēc tam papildinot, ka mēs to ļoti labi pārrunājām ar žurnālisti, kuru es nepieņēmu. Mēs ar viņu runājām vakarā. Ļoti laba saruna. Es izstāstīju visu, ko gribēju, australia viņa sadzirdēja visu, ko viņa gribēja dzirdēt .
Jāuzsver, ka šāda telefonsaruna ar de facto nekad nav notikusi. Taču tas Bartaševičam nebija šķērslis, lai no sava stāsta neatkāptos. Pēc aicinājuma pastāstīt, par ko mēs runājām , Bartaševičs sāka prātot: Oi, tagad vajag atcerēties, par ko mēs tur runājām! Arī laikam par kaut kādām tādām... Ā! Par Rēzeknes Satiksmi mēs runājām, par autobusiem, kas it kā nopirkti nelikumīgi, vai iznomāti nelikumīgi. Par slimnīcu laikam runājām. Par tādām lietām.
Pēc atkārtota jautājuma, australia vai tiešām Bartaševičs vēlas apgalvot, ka ir zvanījis de facto žurnālistei, mērs mazliet samulsa, bet jau pēc brīža turpināja: Ā! Varbūt tad es sajaucu, ja tas noticis, sajaucu ar citu televīziju! Varbūt ar LNT, nē, TV3 laikam bija. de facto sazinājās ar kolēģiem citā televīzijā. Lieki piebilst, ka arī viņi apstiprināja, ka šāda saruna nekad nav notikusi. Tajā pašā laikā nekas netraucē Bartaševičam partijas programmā solīt attīrīt pilsētu no nepatiesas apmelošanas un citām asociālām parādībām .
Patiesībā Bartaševičs varētu arī iztikt bez neatkarīgu mediju uzmanības. Pašvaldība australia gadā plānojusi izlietot apmēram australia 20 tūkstošus latu publicitātes nodrošināšanai. Tas nav daudz, bet ar to pietiekot, lai izdotu australia pašvaldības izdevumu Rēzeknes Vēstnesis , reizi nedēļā uzstātos Latgales Televīzijā, reizi mēnesī Radio SWH + . Savukārt intervijas darba dienu rītos raidstacijas Hiti Rossii viļņos esot savdabīgs barters . Pašvaldība palīdzot ar reklāmu, pretim saņemot raidlaiku. Tur gan uzstāties varot tikai izredzētie. Rēzeknes mērs norāda: Ja opozīcija būs amatpersona vismaz manā līmenī kā domes priekšsēdētājs, tad viņiem arī būs tāda iespēja!
ka tik ne Parādīt diskusiju 2013. gada 9. jūn. 22:31
attīrīt pilsētu no nepatiesas apmelošanas un citām asociālām parādībām Bet shie jau nav meli. Vinji par patiesiibu uzskata visu, kas pashu izgudrots, sagroziits un propagandeets, bet par apmeloshanu uzskata visu, kas traucee shai propagandai. Kremlja metodes nekur nav pazudushas.
Lai pastiprinātu cīņu ar graustiem galvaspilsētā, Rīgas domē iecerēts izveidot Vidi degradējošu būvju komisiju, ... Cilvēki ziņojuši, ka pēc uguņošanas aizdedzies Saules akmens jumts (43)
17:53 2014. gada 18. janv.
Satversmes preambulas australia projektā, ko šodien Vienotības kongr